Ievērojamie pagasta objekti                                                                           Naktsmītnes                                                                                                             Ieturēšanās                                                                          


Ievērojamie pagasta objekti

       - Celta 1301. gadā. Tipiska pils – cietoksnis, ko no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis. Pils veidota ar iekšējo pagalmu, krusteju, lielākās pārbūves veiktas 1647. gadā un pēc nodedzināšanas 1906. – 1907. gadā. Viena no retajām Livonijas ordeņa laika pilīm Latvijā, kas lieliski saglabājusies līdz mūsu dienām, bez tam maz mainījusi savu sākotnējo ārējo izskatu. Pilij daudz interesantas detaļas, kas piesaista uzmanību un fantāziju – velna figūra notekcaurules galā, mazās vītņu kāpnītes, viduslaiku pils tualetes balkons. Zālē marmora cilnis “Madonna ar bērnu”. Bez tam pils vēsture ir īpaši interesanta un atspoguļo daudzas slavenas Kurzemes vēstures lappuses. http://www.tukums.parks.lv/home/pils/index.html
       - ko cēluši zviedru karagūstekņi, kurus barons Matiass fon der Reke uz Jaunpili atvedis pēc Salaspils kaujas Trīsdesmitgadu karā (1618 – 1648).
       - par tagadējās baznīcas celtniecības laiku uzskata laika posmu no 1592. gada līdz 1938. gadam. Turpmākajos gados notika baznīcas iekštelpu iekārtošanas darbi. Tornis celts 1750. gadā. Galveno dekoratīvo akcentu Jaunpils baznīcā veido greznais altāris un kancele(1648). Abi tie iekļauti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā kā vērtīgi XVII gs. dekoratīvās mākslas priekšmeti. Jaunpils baznīcas altāris un kancele ir viens no greznākajiem baznīcu iekārtojuma ansambļiem Kurzemes luterāņu baznīcās. Baznīcas zvans (1760.g.) ir unikāls ar vienu no saviem rotājumiem – kailas sievietes figūru, kas atspiedusies pret miroņgalvu. Tas ir vienīgais tāda veida rotājums visā pieejamā informācijā par zvaniem. Baznīcā skatāma Kārļa Ieviņa altārglezna Baznīca ir ne vien svarīgs akcents Jaunpils vēsturiskā centra ainavā, bet arī 16 – 17 gs. mijas arhitektūras paraugs.
       - celtas 1802.(1803.)g. Pilnībā saglabājušās visas iekārtas – apstājušās, reāli strādājušas dzirnavas. Te apskatāmas gandrīz visas malšanas ierīces.
       - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, 62 kv.
Parka teritorijā atrodas vairāki dižkoki: ozols – 5,3 m apkārtmērā; bērzs – 2,6 m; osis – 2,5 – 2,8 m. Parks izveidots barona fon der Rekes valdīšanas laikā. Nostāsti vēsta, ka viņš kokus dārzniekam licis stādīt tā, lai veidotos Rekes dzimtas ģērbonis, kokiem plaukstot pavasarī. 1887.g. “Latviešu Avīzēs” rakstīts: “Jaunpils parkā skunstdārznieks pēc barona Rekes pavēles daudz jaukumu izdarījis.” Visur veduši grantēti celiņi. Parkā atrodas interesanti apskates objekti – akmens darināts tiltiņš, kurā iegravēts gada skaitlis un monogramma G.A. v. d. R. – 1905. Romantiska taciņa gar upes malu aizved uz mīlestības akmeni (kādreiz iecienītu jaunpilnieku tikšanās vietu). Vecāki cilvēki šo akmeni atceras no 1913.g. Parkā 2001. gada vasarā uzcelta jauka estrāde.
       - ēku ansamblī atrodas kungu māja jeb pils, blakus tai muižas kalpu māja. Struteles muiža, vēstures avotos pirmo reizi pieminēta 1482. gadā. Tagad no muižas saglabājusies kungu māja, kurā līdz pat 90. gadu beigām atradusies Kr. Barona pamatskola, un bijusī vagara māja, pie kuras piestiprināta plāksne ar uzrakstu “1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons”.
       - pirmoreiz uzcelta 1645. gadā, atjaunota 1883. gadā. Baznīcā kristīts latvju Dainu tēvs Kr. Barons. Dievkalpojumi tajā notikuši līdz 1962. gadam, tad tā pamesta un izpostīta, taču 90. gados uzsākti atjaunošanas darbi.
       - 5,6 ha, atrodas pie Struteles muižas, tas veidots domājams 19. gs. 80. gados. Centrālā skatu perspektīva no pils virzīta uz 1 km attālo baznīcu. Ainaviskajā parkā 30 svešzemju koku sugu un krūmu stādījumi, te aug Latvijā skaistākais piramidālais ozols.
       - Elles kalnos izbūvēta mākslīga ala, kurā Jaunpils baroni turējuši divus dzimtcilvēkus un likuši tiem tēlot “velnus”. Iespējams, ka vienīgais šāda veida objekts Latvijā.
       - Senais latviešu pilskalns (tiek uzskatīts par pilskalnu), kuru 10. – 13. gadsimtā apdzīvojuši zemgaļi. Platums 55 x 80 m, ar 7 m augstu valni D daļā. Ir versija, ka šī ir Atskaņu hronikā pieminētā Babote, jo tas ir vienīgais pilskalns ar valni, kas atrodas starp Dobeli un Kuldīgu. Kartavu kalnos Jaunpils baroni likuši iestādīt lapegļu aleju, arī dižskabāržus. Ļoti skaists ainavisks objekts. Atrodas 2 km attālumā no Jaunpils. Apvīts ar dažādām teikām.