Gladiolu agrotehnika jautājumos un atbildēs.

Sastādījis Laimonis Zaķis

Atbildot uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, izmantoti gan speciālistu padomi no literatūras,

gan pazīstamu kolekcionāru darba pieredzē gūtās atziņas.

1. Vai gladiolas ir kaprīza kultūra?
2. Kā izvēlēties vietu un augsni gladiolu audzēšanai?
3. Kāds ir labākais gladiolu stādīšanas laiks?
4. Vai augsnes skābumam ir liela ietekme uz gladiolu augšanu?
5. Kādu gladiolu stādīšanas sistēmu vislabāk izvēlēties - dobēs, slejās vai rindās?
6. Ko darīt, ja mazdārziņā vairs nav vietas, kurā gladiolas nebūtu audzētas?
7. Kādus gladiolu bumbuļsīpolus labāk iegādāties?
8. Vai jānotīra vecās segzvīņas pirms stādīšanas?
9. Ar ko gladiolu sīpolus kodināt?
10. Vai gladiolas jāmiglo? Cik bieži tas jādara?
11. Kā sagatavot vairsīpoliņus pirms sējas ?
12. Vai gladiolu stādījumi jālaista?
13. Kā gladiolas jāmēslo?
14. Kurā laikā gladiolas jānovāc?
15. Ko darīt, lai sīpoli ziemā neizkalstu?
16. Kā pareizi jāžāvē gladiolu bumbuļsīpoli?
17. Kā pareizi uzglabāt stādāmo materiālu ziemā?
18. Ko darīt ar slimību bojātajiem bumbuļsīpoliem? Vai tos iespējams glābt?
19. Vai gladiolas var pavairot, sadalot bumbuļsīpolus?
20. Kādi ir bīstamākie gladiolu kaitēkļi ? Kā no tiem izsargāties?
21. Vai gladiolu stādījumus ieteicams mulčēt?
22. Vai gladiolu stādījumos nepieciešama augsnes irdināšana?
23. Vai gladiolu stādījumos var lietot herbicīdus?
24. Kā izvēlēties gladiolu šķirni?
25. Vai gladiolas var ‘’saziedēties’’?

Vai gladiolas ir kaprīza kultūra?

Gladiolas ir ļoti plastiska kultūra, kura labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Mīts par to, ka gladiolas esot kaprīzas un slimīgas, radies, audzējot gladiolas nepiemērotās vietās, stādot tās gadu no gada vienā un tajā pašā vietā, neievērojot elementāras šīs kultūras audzēšanas pamatprasības.

Uz sākumu

Kā izvēlēties vietu un augsni gladiolu audzēšanai?

Optimālais variants: atklāta vieta ar netraucētu gaisa apmaiņu, pilns saules apgaismojums no rīta līdz vakaram, iestrādāta, organiskām vielām bagāta, vidēji smaga smilšmāla vai mālsmilts augsne ar stabilu mitruma režīmu. Galvenais - vieta, kurā gladiolas agrāk nav augušas.

Diemžēl šos nosacījumus daudziem būs grūti izpildīt, nāksies piemēroties, izvēloties no diviem ļaunumiem mazāko.

Vietā ar traucētu gaisa apmaiņu (starp ēkām, kokiem, krūmiem) vairāk vērības nāksies veltīt slimību profilaksei, savlaicīgi uzsākot miglojumus. Šādā vietā gladiolas vairāk apdraud pelēkā puve, kura, reiz sākusies, izplatās kā meža ugunsgrēks. Tā apdraud gladiolas arī daļēji noēnotās vietās, it sevišķi, ja gladiolas nesaņem rīta sauli.

Gladiolas var labi augt gan smagā māla augsnē, gan vieglā smiltī, audzētajam jāprot piemēroties šīm augsnes īpatnībām.

Vajadzētu savlaicīgi pacensties uzlabot šādas augsnes struktūru ar palielinātām organikas devām, izmantojot neitralizētu kūdru vai kūtsmēslus priekšaugam.

Smaga augsne lēnām iesilst, toties ilgāk saglabā mitrumu. Tai ir lielāka buferspēja un mazāki barības vielu izskalošanās zudumi, šādā augsnē daļu pamatmēslojuma (P un K) var iedot rudeni, papildmēslojumu var dot retāk un lielākās devās kā smilts augsnē. Gladiolu stādīšana un novākšana smagā mālā prasīs vairāk laika un fiziskas piepūles, tādēļ audzēšana lielos apjomos radīs problēmas. Vieglā smilts augsnē būs daudz vieglāk gladiolas iestādīt un novākt. Stādīšanu var un vajag uzsākt agrāk, lai paspētu to pabeigt pirms augsne zaudējusi mitrumu. Vasarā papildmēslojumu nāksies dot biežāk un mazākās devās, pievēršot uzmanību tiem mikroelementiem, kuri viegli izskalojas. Stabilu ražu iegūšanai nāksies padomāt par laistīšanas iespējām.

Uz sākumu

Kāds ir labākais gladiolu stādīšanas laiks?

Gladiolas iesaka stādīt aprīļa beigās un maija sākumā, kad augsne iesilusi līdz +9 C. Katram audzētājam pašam šis laiks jāizvēlas, vadoties no saviem audzēšanas apstākļiem un apjoma.

Ja iespējams augsni pilnībā sagatavot rudenī, vairsīpoliņu sēju var uzsākt, līdzko iespējams uziet uz lauka. Ir ziņas, ka marta beigās iesēti vairsīpoliņi lieliski auguši un devuši labu ražu. Nav vēlams pārāk agri stādīt gladiolu bumbuļsīpolus. Novērojumi liecina, ka aukstā augsnē iestādītu bumbuļsīpolu attīstība aizkavējas. Pat 2 nedēļas vēlāk iestādītas gladiolas uzdīgst ātrāk un attīstās straujāk. Tas pats notiek, ja stādīšanai seko izteikts aukstuma periods. Stādot vēlu, svarīgu nozīmi iegūst augsnes nodrošinājums ar mitrumu. Ja mitruma pietiek līdz gladiolām izveidojusies 3.lapa (sāk veidoties 2.pakāpes saknes), sausums vairs traģiskas sekas neradīs. Ļoti vēla stādīšana (maija beigas - jūnija sākums) ir riskanta, jo normāla ziedu un bumbuļsīpolu ražu ir cerības iegūt tikai īpaši labvēlīgās vasarās. Tiesa, ir gadījies redzēt pieklājīgi ziedošas pa Jāņiem iestādītas gladiolas, tomēr tādus trikus varētu atļauties tikai ārkārtīgos gadījumos, lai saglabātu stādāmo materiālu.

Uz sākumu

Vai augsnes skābumam ir liela ietekme uz gladiolu augšanu?

Katrai kultūrai ir noteikts augsnes reakcijas (pH) diapazons, kurā tā vislabāk aug. Augsnes pH gladiolu audzēšanas vietā vajadzētu noteikt obligāti. Gladiolām vispiemērotākā ir vāji skāba augsne, pH ap 6. Ja augsne skābāka (pH zem 5), stipri pieaugs gladiolu saslimšana ar patogēno sēnīšu ierosinātajām slimībām (fuzarioze u.c.). Augsnes reakcija tuva neitrālai (pH 6,5 - 7) veicinās bakteriālā kraupja attīstību, kura bojājumi kļūs katastrofāli sārmainā augsnē (pH virs 7).

Augsnes reakciju ātri un lēti noteiks jebkura agroķīmijas laboratorija, to var izdarīt ari pats audzētājs, izmantojot lauka pehametru un universālo indikatoru. Tagad iespējams iegādāties arī dažādu firmu pH- testerus, ar kuriem pH nosaka, iespraužot to zondi mitrā augsnē un nolasot pH skaitli no aparāta skalas. Jāatceras, ka ar šo aparātu mēs nosakām pH ūdens izvilkumā, bet literatūrā uzrādītie dati iegūti KCl izvilkumā un ir par aptuveni 0,5 vienībām zemāki.

Augsnes reakciju varam izmainīt mums vēlamajā virzienā, skābas augsnes kaļķojot ar krītu un dolomītmiltiem, neitrālās vai sārmainās iestrādājot skābu pakaišu kūdru. Kaļķojamā materiāla devas aprēķina, izmantojot agroķīmijas rokasgrāmatas. Var palūgt padomu agronomam. Speciālisti neiesaka par kaļķošanas materiālu lietot pelnus, jo grūti precīzi noteikt vajadzīgo devu, bez tam tie saturot tādus balastelementus, kuri lielākās devās varot būt kaitīgi.

Domāju, ka saprātīgās devās, it sevišķi mazdārziņos, pelnus var lietot, tos savlaicīgi un vienmērīgi iestrādājot. Tiesa, gadījies redzēt ugunskura vietā iestādītas gladiolas, kuru sīpoli visi bija bakteriālā kraupja bojāti. Īrisiem gan ieteicami.

Uz sākumu

Kādu gladiolu stādīšanas sistēmu vislabāk izvēlēties - dobēs, slejās vai rindās?

Stādīšanas sistēmas izvēle atkarīga no vairākiem faktoriem: audzēšanas apjoma, audzēšanas vietas un iespējām izmantot tehniku, audzēšanas nolūka - griezto ziedu ieguvei, stādāmā materiāla audzēšanai vai neliels stādījums paša priekam. Izplatītākais audzēšanas veids mazdārziņos, audzējot gladiolas savam priekam un vajadzībām, ir ap 1 m platās dobēs, kurās gladiolas stāda šķērsrindās, attālums starp tām 20 - 25 cm, bumbuļsīpolu attālums rindā - 5 līdz 15 cm (atkarībā no sīpola lieluma). Tas nav visai ērti, jo dobes grūtāk apkopt, sarežģīti izvietot bumbuļsīpolus, lai lielākie augi nenoēnotu mazākos. Es ieteiktu stādīt gladiolas ziemeļu-dienvidu virzienā orientētās vienrindu vai divrindu slejās. Ierobežotās platībās varētu pieļaut satuvināt slejas, salīdzinot ar rūpniecisku stādījumu. Plašākos stādījumos parasti gladiolas stāda vienrindu vai divrindu slejās, kas izvietotas 70 cm viena no otras. Var rīkoties dažādi:

1) samarķēt līdzenu lauku, ar rokas instrumentiem vai moto bloka palīdzību veidot vienu vai divas ( ap 15 cm vienu no otras) vadziņas, kurās stāda bumbuļsīpolus, pēc tam apraušot ar dzelzs grābekli;

2) izdzīt vagas ar kartupeļu vagotāju, stādot divrindu slejā, ar platu kapli vai speciāli izgatavotu instrumentu nolīdzina vagas dibenu plakanu, bumbuļsīpolus izvieto 2 rindās gar padziļinājuma malām stipri satuvinātus rindā - apm. lielā bumbuļsīpola diametra attālumā vienu no otra, attālums starp rindām ap 15 cm, aizrauš ar rokas darba rīkiem;

3) vienrindas slejā bumbuļsīpolus stāda vagas dibenā ļoti satuvinātus, vagu var aizart, šajā variantā precīzi jāieregulē vagas dziļums;

4) mitrās vietās izdzen vagas, bet bumbuļsīpolus stāda nevis padziļinājumā, bet vagu skaustos.

Atklātā, vējiem pakļautā laukā gladiolas, lai tās ziedēšanas laikā neizgāztos, jāstāda padziļināti - 15 cm un dziļāk (atkarībā no augsnes struktūras).

Divrindu slejās iegūstam pietiekoši labu ražu un ekonomējam platību, bet, ja mērķis ir laba ziedu raža pat no nelieliem sīpoliem, tad labāk stādīt vienā rindā.

Pat ja jums ir tikai daži desmiti bumbuļsīpolu, labāk neveidojiet dobi, bet iestādiet reti vienā rindā vai vadziņā starp burkānu un sīpolu dobēm (piemēram), jums lieliski ziedēs pat vismazākie bumbuļsīpoliņi.

Visbiežāk sastopamā kļūda amatieru stādījumos - bumbuļsīpols iestādīts par seklu. Atcerieties, ka jaunais bumbuļsīpols gladiolām izaug virs vecā, seklos stādījumos izlienot pat augsnes virspusē. Arī vairsīpoliņus nevajadzētu sēt seklāk par 5 cm, tie lieliski uzdīgst pat no daudz lielāka dziļuma, kurā ir stabilāks mitruma režīms.

Uz sākumu

Ko darīt, ja mazdārziņā vairs nav vietas, kurā gladiolas nebūtu audzētas?

Tā ir problēma, ar kuru sastopas daudzi audzētāji. Kategoriska un viennozīmīga var būt tikai viena atbilde - atrast iespēju mainīt audzēšanas vietu. Visi pārējie ieteikumi ir tikai tāda lāpīšanās, kas 100% pozitīvu rezultātu nespēj dot.

Ieteikums veikt pilnu augsnes dezinfekciju ar tvaicēšanu vai ķīmiskiem līdzekļiem -kādreiz populārajiem karbationu, tiazonu, dazemetu, diez vai daudziem būs izpildāms tehnisku, ekonomisku vai citu apsvērumu dēļ. Daži pret šo pasākumu pamatoti iebilst, jo pilna augsnes dezinfekcija iznīcina ne tikai kaitīgos, bet arī derīgos mikroorganismus, kuri augsnē ir absolūtā vairākumā. Tiek izjaukts dabiskais līdzsvars. Ienesot ar stādāmo materiālu patogēno sēnīšu sporas vai bakteriālo saslimšanu izraisītājus, tie, nesastopot dabiskos konkurentus, vairosies fantastiskā ātrumā. Baidos, ka sterilā augsnē izaugušie bumbuļsīpoli, nokļūstot citos apstākļos, būs daļēji zaudējuši dabisko pretošanās spēju slimību izraisītājiem.

Vienkāršāks variants - mēģināt bumbuļsīpolus izolēt no inficētās augsnes. Izgatavot kastītes ar sieta dibenu, piepildīt ar kādu augsnes aizstājēju, piemēram, neitralizētu un bagātinātu pakaišu kūdru, stādīt gladiolas kastītēs, kuras pēc tam novieto uz augsnes vai iedziļina tajā.

Var mēģināt daļēji nomainīt augsni audzēšanas vietā. Veido dziļākas un platākas vadziņas kā nepieciešams, piepilda tās ar svaigu augsni, uzmanoties, lai neienestu gladiolu audzēšanas vietā sprakšķu kāpurus - ‘’drātstārpus’’. Šajā augsnē stāda gladiolas.

Samērā labus panākumus var gūt, izolējot bumbuļsīpolus ar smilšu slānīti. Izveido vadziņas, ieber dažu cm biezu smilts kārtiņu, tajā izvieto sīpolus, pēc tam pilnībā nosedz tos ar smiltīm. Šo paņēmienu ieteiktu lietot visiem, kam tas iespējams, jo rudenī ļoti atvieglota novākšana, iegūstam tīrus bumbuļsīpolus, pazaudējam mazāk vairsīpoliņu. Jebkurā gadījumā jāstāda tikai pilnīgi veseli bumbuļsīpoli, nežēlīgi jābrāķē un jāiznīcina visi aizdomīgie un slimie augi, pirms stādīšanas materiāls profilaktiski jākodina.

Rūpīgi strādājot, pat stādot vienā un tajā pašā vietā, ar neapbruņotu aci saskatāmu stādījumu veselības stāvokļa pasliktināšanos varam sagaidīt 3.gadā vai pat vēlāk.

Uz sākumu

Kādus gladiolu bumbuļsīpolus labāk iegādāties?

Jaunus. Tādus, kuri iepriekšējā gadā vai pirms gada izaudzēti no vairsīpoliņiem. Jāatceras, ka gladiolas bumbuļsīpols dos augstas kvalitātes ziedu 4-5 sezonas. Bumbuļsīpolam novecojot, tas kļūst plakans, krunkains, ar lielu vecā bumbuļsīpola piestiprinājuma vietu. No tāda stādāmā materiāla izaugušās gladiolas sāk dot kroplas, izlocītas un strupas ziedvārpas, ātrāk saslimst un bieži aiziet bojā. Tādēļ katram audzētājam obligāti katru gadu jāsēj vairsīpoliņi. Ja nav vajadzības šķirni pavairot, iesējiet kaut 10 vairsīpoliņus no šķirnes, atlasot lielākos no veselīgākajiem un skaistākajiem eksemplāriem. Tā jūs katru gadu varēsiet nomainīt novecojušos sīpolus, vienlaicīgi veicot pozitīvo atlasi šķirnes robežās.

Nevajadzētu censties iegādāties tikai lielos bumbuļsīpolus. Tieši III. un IV. lieluma sīpoliņi labāk spēj piemēroties krasām audzēšanas apstākļu maiņām. Prasmīgi audzējot, tie uzziedēs jau pirmajā gadā, bet nākošajā jums būs jūsu apstākļos izaudzis augstas kvalitātes stādāmais materiāls.

Uz sākumu

Vai jānotīra vecās segzvīņas pirms stādīšanas?

Vecās segzvīņas var un pat ieteicams nenotīrīt, ja esat absolūti pārliecināts, ka zem tās neslēpjas slimību bojājumi. Iegādātos bumbuļsīpolus labāk notīrīt un rūpīgi pārbaudīt. Ar kodni piesūcinātas segzvīņas vēl labu laiku veģetācijas periodā aizsargā jauno bumbuļsīpolu no kaitīgo mikroorganismu iedarbības.

Uz sākumu

Ar ko gladiolu sīpolus kodināt?

Stādāmo materiālu pirms stādīšanas ieteicams kodināt. Labs un pārbaudīts līdzeklis ir tekto. Lieto 20 g preparāta uz 10 l ūdens. Apstrādes laiks - lielajiem bumbuļsīpoliem līdz 40 minūtēm, mazajiem un vairsīpoliņiem līdz 20 minūtēm. Es gan nolobītos vairsīpoliņus nekodinātu. Sevišķi jāuzmanās, lai preparātu nepārdozētu, precīzi jāievēro apstrādes laiks. Pārkodinātiem sīpoliem pasliktinās dīdzība (it sevišķi bīstami vairsīpoliņiem), var rasties augšanas traucējumi. Ja ziemā glabātuvē novēroti gladiolu tripši, kodnei pievieno kādu insekticīdu, piemēram, rogoru (Bi-58), deci. Kodinātos bumbuļsīpolus tūlīt izstāda. Darbojoties ar insekticīdiem un fungicīdiem, obligāti jāievēro piesardzība un sanitārie noteikumi.

Uz sākumu

Vai gladiolas jāmiglo? Cik bieži tas jādara?

Gladiolu profilaktiskā miglošana ir ieteicama, tomēr katram jāvadās no apstākļiem. Pieredze rāda, ka atklātā laukā un svaigā augsnē miglošana varbūt būs vajadzīga tikai sevišķi nelabvēlīgās vasarās. Parasti tādos apstākļos gladiolas ir ļoti veselīgas bez kādas ķīmijas. Tiem, kam nākas audzēt gladiolas ne visai piemērotās vietās, bez miglošanas neiztikt. Pirmais miglojums būtu jāveic pirms Jāņiem, pirms sācies tradicionālais lietus periods. Nevajadzētu sākt miglot pirms nav radies saslimšanas risks, jo pēc pirmā miglojuma nāksies to darīt regulāri. Kategoriski uzspiest kādu darbības shēmu nav iespējams, katram jāseko savu gladiolu veselības stāvoklim, jāņem vērā vasaras klimatiskie apstākļi. Dažās vasarās pilnīgi varētu iztikt bez miglošanas.

Pielietojamo ķimikāliju klāsts ir ļoti plašs. Mazdārziņos var lietot veco labo Bordo šķīdumu, vara oksihlorīdu, cinebu. Daudzus gadus mūsu audzētāji, šķiet, visplašāk lietoja tekto un benlatu, abus 0,2% šķīdumā. Tie abi ir sistēmas iedarbības fungicīdi, iedarbojas šūnu līmenī, ne tikai virspusēji, efekts saglabājas ilgu laiku. Tagad gan nākas iztikt bez tekto, jo tas Latvijā vairs nav reģistrēts un nopērkams, sortiments mainās strauji un grūti uzreiz atrast noderīgāko fungicīdu. Nebūtu ieteicams vairākas reizes pēc kārtas lietot vienu preparātu, tie jāmaina. Ja gladiolu laukā novēroti tripši, darba šķīdumam pievieno kādu no iepriekš minētajiem insekticīdiem. Ļoti ieteicams izdarīt insekticīda (rogors, fastaks, aktars) miglojumu septembra sākumā, lai iznīcinātu tripšus pirms gladiolu novākšanas un neievazātu tos ziemas glabātavā.

Uz sākumu

Kā sagatavot vairsīpoliņus pirms sējas?

Vairsīpoliņu dīdzība atkarīga no sēšanas laika, augsnes mitruma, glabāšanas apstākļiem ziemā, apstrādes paņēmieniem pirms sējas. Dažādām šķirnēm vairsīpoliņu dīdzība un augšanas spars atšķiras. Iesējot vairsīpoliņus vēlu, augsnē, kurā sāk trūkt mitrums, var gadīties, ka mūsu sējums masveidā sadīgs tikai augustā.
Glabājot tos pārāk siltās telpās, miera periods ieilgst, iespējams, sējas laikā tas vēl nav beidzies.
Ir izteikti pieņēmumi, ka vairsīpoliņu dīdzību negatīvi ietekmē augļu un dārzeņu klātbūtne glabāšanas telpā.
Radikālākais paņēmiens, kas nodrošina draudzīgu sadīgšanu un strauju attīstību, ir vairsīpoliņu cietā apvalka nolobīšana. Tas jāveic uzmanīgi, lai neievainotu vairsīpoliņus. Iemanoties, iespējams bez sevišķas piepūles nolobīt tūkstošiem vairsīpoliņu samērā īsā periodā. Ja pavasarī pietiek laika, šis darbs noteikti atmaksāsies. Nolobītos vairsīpoliņus ilgi glabāt neiestādītus nedrīkst. Ja nav iespējams nolobīt visus, vismaz jaunākajām un labākajām šķirnēm būtu vērts to izdarīt.
Vairsīpoliņus var nelobīt, tikai pārspiest cieto apvalku, protams, nesašķaidot kodolu. Arī šis paņēmiens ir visai efektīvs.
Izplatītākais paņēmiens ir vairsīpoliņu mērcēšana un diedzēšana. Līdz 1 diennaktij mērcē remdenā ūdenī, pēc tam diedzē. Diedzēt var, sajaucot vairsīpoliņus ar mitrām smiltīm, kūdru, zāģu skaidām. Maisiņus ar vairsīpoliņiem var salikt kastē un pārklāt ar mitru drēbi. Tie katru dienu obligāti jāpārbauda, jāapgroza, vajadzības gadījumā jāsamitrina. Mērcēšanu var atkārtot vairākkārt, pievienojot ūdenim mikroelementus vai kālija permanganātu (zilos graudiņus). Tiklīdz parādās pirmās saknītes, vairsīpoliņi jāizsēj, citādi tas vairs nebūs izdarāms, nebojājot sakņu sistēmu. Ja augsne vēl nav sagatavota, vairsīpoliņus jāliek ledusskapī (ne saldētavā!). Neapstrādātus vairsīpoliņus var saglabāt neiesētus vairākus gadus. Pēc literatūras datiem 2.gadā dīdzība ir augstāka, 3.gadā pazeminās, toties sīpoli izaugot lielāki (droši vien tāpēc, ka pirmie sakalst sīkie vairsīpoliņi, arī sējums iznāks retāks).
 

Uz sākumu

Vai gladiolu stādījumi jālaista?

Ja tas ir iespējams, noteikti, it sevišķi sausā vasarā. Gladiolas gan panes ilgstošu sausumu, ja vien paspējušas līdz tam izveidot spēcīgu sakņu sistēmu. Sīpolu ražu sausums ietekmē maz, bet lapas būs mazākas, aizkavēsies ziedēšana, veidosies strupākas ziedvārpas. Sausās vasarās bez laistīšanas nebūs iespējams iedot papildmēslojumu. Ja vien iespējams izvēlēties laistīšanas sistēmu, priekšroka dodama tādai, lai tiktu samitrināta augsne, bet ne gladiolu lapas. Tiesa, rakstos šī prasība reizēm tiek pārspīlēta, jo karstā un sausā vasarā veselīgā stādījumā sēņu sporas tā pēkšņi neparādīsies, lai mestos virsū mitrajām lapām.

Ja laista, tad jālaista reti (reizi nedēļā), bet kārtīgi. Ūdenim jāsamitrina augsnes kārta visā tās dziļumā. Ja izlaistām vienu lejkannu uz m², izveidosim tikai garozu augsnes virskārtā un panāksim negatīvu efektu.

Uz sākumu

Kā gladiolas jāmēslo?

Gladiolu mēslošana ir ļoti plašs temats. Lai to niansēti un zinātniski pareizi aprakstītu, būtu jāsacer vesela grāmata, tas būtu darbs speciālistiem. Labi domātie ieteikumi, izdarīt pilnu augsnes agroķīmisko analīzi, mēslot, smalki aprēķinot barības elementu devas saskaņā ar šīs analīzes datiem, absolūtajam vairākumam līdz šim dažādu saprotamu iemeslu dēļ nav bijuši izpildāmi.

Pamatā mēs visi vadāmies pēc savas dārzkopja izjūtas un lietojam tādus mēslošanas līdzekļus, kas atbilst mūsu iespējām un kabatas saturam.

Sagatavojot augsni gladiolu stādīšanai, iestrādājam pamatmēslojumu. Pretrunīga ir speciālistu attieksme pret kūtsmēslu lietošanu. Vieni kategoriski noliedz kūtsmēslu lietošanu vispār, iesakot nepieciešamo humusa daudzumu augsnē nodrošināt ar neitralizētu pakaišu kūdru, citi iesaka lietot tikai sadalījušos kūtsmēslus vai arī iestrādāt tos priekškultūrai. Jāņem vērā, ka augi pirmajā gadā izlieto apmēram pusi no kūtsmēslos esošā barības vielu daudzuma, to iedarbība jūtama vidēji 3 gadus (smagā augsnē ilgāku, vieglā īsāku laiku). Personīgi esmu pārliecinājies, ka pat svaigi kūtsmēsli uz gladiolām nelabvēlīgu ietekmi neatstāj, ja vien spējam nodrošināt, lai tie tieši nesaskartos ar sīpoliem. 10 gadus nācās audzēt gladiolas vienā laukā, pēdējos 5 gadus stādīju tos smilšu izolācijā, lauks saņēma kūtsmēslus katru pavasari. Gadījās izrakt lieliskus un veselīgus sīpolus, kuru sakņu sistēma bija izvietojusies kārtīgā mēslu pikā. Dzirdēta informācija, ka ar kūtsmēsliem mēslotā augsnē attīstās sēnītes, kuras nomāc fusarium ģints sēņu attīstību (tās izraisa bīstamāko gladiolu slimību - fuzariozi). Kopš kūtsmēsli man vairs nav pieejami, tik labas gladiolu ražas vairs neizdodas iegūt.

Kūtsmēslu lietošana jāsaskaņo ar atbilstošu minerālmēslu došanu. Ja lietojam kūtsmēslus ar paaugstinātu slāpekļa saturu (trušu, cūku), obligāti papildus jāiestrādā kālija minerālmēsli. Augiem uzņemamā kālija daudzumam augsnē būtu aptuveni divas reizes jāpārsniedz slāpekļa daudzums. Kāliju pamatmēslojumā var dot arī kālija hlorīda veidā (tas iznāks reizes 5 lētāk par kālija sulfātu). No hlora jona kaitīgās ietekmes baidāmies visai nepamatoti, tas atklātā laukā ātri izskalojas. Dodot pamatmēslojumā nitrofoskas tipa minerālmēslus, arī papildus būtu jādod kālijs, lai radītu gladiolām optimālo slāpekļa un kālija attiecību. Pamatmēslojuma fosforu (P) un kāliju (K) smagākās augsnēs varam dot rudenī, vieglā smiltī - labāk pavasarī, citādi būs izskalošanās zudumi. Slāpekli (N) vienmēr dodam pavasarī. No jaunākajiem (un dārgākajiem) mēslošanas līdzekļiem pazīstamais speciālists Nollendorfa kungs iesaka pamatmēslojumā gladiolām firmas ‘’Kemira’’ dārza mēslojumu Nr.2., papildmēslojumā dodot kalcija nitrātu (2 reizes šķidrā veidā 15 g uz 10 l).

Gladiolu papildmēslošanā jāvadās pēc tā, kurā attīstības periodā kādas barības vielas vairāk nepieciešamas. Orientējoši: augšanas sākuma periodā, kad strauji aug lapas, veidojas zaļā masa, vairāk nepieciešams slāpeklis. Vidējā periodā, veidojoties ziedpumpuriem, jādod pilns NPK komplekss, N daudzumu samazinot, salīdzinājumā ar pirmo periodu. Pirms ziedēšanas N ieteicams dot kalcija nitrāta formā, jo kalcijs nostiprina ziednešus. 3.periodā - pēc ziedēšanas dosim kāliju, kurš nodrošina sīpolu nobriešanu, pilnīgi izslēdzot no papildmēslojuma slāpekli. Tāda varētu būt pamatshēma. Tai katram audzētājam jāpieiet radoši, jāpiemēro saviem apstākļiem. Sevišķi jāuzmanās no pārmēslošanas ar slāpekli, pārmērīgas devas pazemina izturību pret slimībām, aizkavē ziedēšanu, kavē bumbuļsīpolu nobriešanu, tie ziemā sliktāk glabājas.

Aplam rīkojas tie sīkaudzētāji, kuri, neorientējoties dažādos minerālmēslos, ņem to, kas pirmais gadās pie rokas (parasti gadās slāpeklis), lai tikai kaut kas būtu uzkaisīts.

Visus papildmēslojumus būtu ļoti vēlams dot tikai šķidrā veidā, ja tas nav iespējams, atliek cerēt uz kārtīgu lietu tieši vajadzīgajos momentos. Bezcerīgos gadījumos vēl atliek piebarošana caur lapām ar miglotāja palīdzību. Varētu izmēģināt firmas ‘’Efekts’’ šķidros kompleksos mēslojumus, tagad gan pieejams ļoti plašs mēslojumu sortiments.

Iekoptās, ar kūtsmēsliem regulāri mēslotās augsnēs mikroelementu parasti pietiek, reizēm pat no bora pārbagātības apdeg lapu gali.

Dažiem audzētājiem tomēr nācies sastapties ar tādu retu parādību kā akūts bora trūkums, tādēļ pie tā pakavēšos.

Pazīmes: norokot bumbuļsīpolus, to virsmā redzam iegrimumus, kas sākumā pēc krāsas neatšķiras no sīpola krāsas, vēlāk, pēc nožāvēšanas, kļūst brūngani, korķveida. Izskatā šie iegrimumi atšķiras no izplatītāko slimību bojājumiem, glabāšanas periodā tālāk parasti neattīstās. Noskaidrojot audzēšanas apstākļus, izrādījās, ka bora trūkums vienmēr novērots nabadzīgās smilts vai mālsmilts augsnēs, kurās praktiski nav organisko vielu.

Problēmu atrisinājām vienkārši, pavasarī pirms augsnes apstrādes nolaistot lauku ar vircu. Var lietot arī bora superfosfātu, kas paredzēts biešu lauku mēslošanai.

Uz sākumu

Kurā laikā gladiolas jānovāc?

Parasti iesaka gladiolu novākšanu septembra otrā pusē, pabeidzot to oktobra pirmajā pusē. Sākt ar agrīnām šķirnēm, pabeigt ar vēlīnām un vairsīpoliņu sējumiem. Tomēr būtu jāņem vērā vairāki faktori, vispirms veselības stāvoklis. Ja uz kādas šķirnes lapām parādās pelēkās puves (izraisa botrytis sēne) bojājumi, tad, neievērojot nekādus grafikus, šo šķirni labāk norakt.

Ja jūsu gladiolu platības novācamas vienā dienā, varat mierīgi nogaidīt līdz pirmajām kārtīgajām salnām, protams, ja stādījumu veselības stāvoklis to atļauj. Vērtīgākās šķirnes, kurām jāsavāc visi vairsīpoliņi, arī vairsīpoliņu sējumi būtu jāpacenšas norakt, pirms sāk salt rokas.

Lielaudzētājiem ražas novākšanas periods jāplāno rūpīgāk, jāaprēķina, vai neiznāks dīkstāve kastīšu trūkuma dēļ, jāņem vērā žāvētavas caurlaidība. Nepaspēt pabeigt gladiolu novākšanu līdz oktobra beigām - tas jau ir risks. Tiesa, daži varoņi ir cīnījušies līdz novembra vidum, reizēm pirms rakšanas ar slotu noslaukot sniegu. Ja gladiolas ir veselīgas, tās panes arī to, tomēr tādu katorgas darbu es nevienam neieteiktu.

Norokot gladiolas, ieteicams uzreiz nogriezt vai izlauzt stublāju līdz ar sīpolu, neatstājot nekādus celmiņus (tādi ieteikumi reizēm sastopami agrāk izdotā literatūrā). Ja nav jāsteidzas, var turpat uz lauka apgriezt (saīsināt) saknes, atdalīt vecos lielos sīpolus. Tas veicinās labāku nožūšanu. Mazgāt vai nemazgāt bumbuļsīpolus pēc novākšanas - par to jāizšķiras katram pašam, atkarībā no augsnes, bumbuļsīpolu tīrības, telpas, kurā ar tiem būs jāstrādā. Es gan ieteiktu mazgāt tikai tad, ja iespējama apžāvēšana saulē un vējā, vai arī žāvēšana notiks paaugstinātā temperatūrā ar piespiedu ventilāciju. Kurš gatavojas žāvēt septembrī uz bēniņiem vai pie aukstiem radiatoriem pilsētas dzīvoklī, tam labāk nemazgāt.

Uz sākumu

Ko darīt, lai sīpoli ziemā neizkalstu?

Visbiežāk par to, ka glabāšanas laikā bumbuļsīpoli izkalst un aiziet bojā, žēlojas kundzītes, kuras ļauj ziedēt gladiolām līdz pašam norakšanas brīdim. Labi nobrieduši un pareizi nožāvēti bumbuļsīpoli bez problēmām saglabāsies pat nepiemērotos apstākļos. Nelaime tā, ka daudzi nepievērš uzmanību kādam sīkumam: lai bumbuļsīpols nobriestu, tam jāatrodas augsnē vēl vismaz 30 dienas pēc noziedēšanas vai zieda nogriešanas. Protams, ka daudzas no maziem sīpoliņiem audzētas gladiolas izdzīs ziedvārpu tikai septembrī, it sevišķi vēlīnās šķirnes. Ja plānojat sākt gladiolu novākšanu oktobra sākumā, sākot ar septembra pirmajām dienām regulāri apstaigājiet savus gladiolu stādījumus un bez žēlastības izlauziet visas ziedvārpas, kuras tikai sāk parādīties starp lapām. Ja audzēšanas nolūks ir labas sīpolu ražas ieguve, negaidiet septembri, bet visu laiku sekojiet un izlauziet ziedvārpu aizmetņus tiem augiem, kuri izauguši no III. lieluma un mazākiem sīpoliem. Tā iegūsiet ražas pieaugumu par aptuveni 30%.

Ja nepieciešams pārliecināties par šķirnes tīrību, izlauziet ziedvārpu, atstājot apakšējo pumpuru. Tas uzziedēs, sīpolu praktiski nenovājinot. Ja man, piemēram, ir trīs nelieli kādas jaunas šķirnes bumbuļsīpoli, es ļauju ziedēt tikai vienam, pārējiem tādā veidā ziedvārpas izlaužot, un nodrošinu izcilu ziedēšanu nākošajā gadā. Arī vairsīpoliņu raža ir lielāka.

Uz sākumu

Kā pareizi jāžāvē gladiolu bumbuļsīpoli?

Gladiolu ražu katrs žāvē atbilstoši savai izpratnei un iespējām. Gadījies redzēt gan visai neefektīvus, gan tīri fantastiskus paņēmienus.

Labākais un pareizākais paņēmiens būtu šāds:

- norakšanas dienā bumbuļsīpolus izvieto kastītēs un apžāvē saulē un vējā,

- novieto žāvēšanas telpā un žāvē 7 līdz 10 dienas paaugstinātā temperatūrā ar aktīvu gaisa apmaiņu, ieteicamā temperatūra ap +30^o C (ne augstāka par 35^o C),

- pēc intensīvas žāvēšanas bumbuļsīpolus turpina žāvēt vēl 2 - 3 nedēļas istabas temperatūrā (ap 18 - 20^o C),

- pārbauda un novieto glabāšanas telpā.

Lielaudzētājiem bez speciālas žāvēšanas telpas neiztikt. Ieteicams tiem, kas var atļauties, iegādāties elektriskos kaloriferus ar termoregulatoriem. Ja nākas lietot citas apsildes ietaises, kastītes jāizvieto tā, lai uz tām iedarbotos vienmērīga temperatūra, kura jākontrolē ar vairākiem termometriem dažādos līmeņus. Ventilators jānovieto tā, lai tas virzītu siltā gaisa plūsmu no sildierīces uz kastītēm virzienā no augšas uz leju. Ja telpā nav iekārtota vēdināšana, tā vairākas reizes dienā jāizvēdina.

Gladiolu kolekcionāri, kam jānožāvē ne pārāk liela stādāmā materiāla apjoms, bet nākas to žāvēt dzīvojamās telpās vai pilsētas dzīvoklī ar centrālapkuri (kas tajā laikā vēl nesilda), var lietot nelielu kaloriferi vai elektrosildītāju kombinācijā ar ventilatoru, virs kuriem novieto kastītes ar sieta dibenu vai sietu. Augstumu virs sildelementiem nosaka eksperimentāli ar termometra palīdzību. Lielu šķirņu daudzumu ar nelielu sīpolu skaitu no šķirnes var salikt marles maisiņos vai kaprona zeķu gabalos (nesablīvēt!), tos ievieto sietā.

Tiem, kas gladiolu bumbuļsīpolus žāvē zeķē pie mūrīša vai kastītē uz krāsns, derētu pasekot, vai neiznāks kaut kas cepts un nebaudāms. Veseli, neinficēti un savlaicīgi norakti bumbuļsīpoli var normāli nožūt arī istabas temperatūrā, ja sīpoli inficēti, tādiem slimības progresēs un radīsies lieli zudumi, sevišķi no pelēkās puves.

Gladiolām ir neilgs periods žāvēšanas laikā, kad no jaunā bumbuļsīpola viegli atdalās saknes un vecā sīpola paliekas, tas ir aptuveni nedēļu līdz divas no žāvēšanas sākuma. Vēlāk vecā sīpola paliekas tā piekalst, ka attīrīšana prasa daudz vairāk laika un darba, nebojājot bumbuļsīpolu reizēm to grūti izdarīt. Rudenī vajadzētu attīrīt lielos bumbuļsīpolus. Nenobriedušos vēlīno šķirņu sīpoliņus, arī III un IV lieluma no vairsīpoliņiem izaugušos labāk neattīrīt, būs mazāks risks, ka tie ziemā varētu izkalst. Agrāk realizācijai paredzētos nācās attīrīt visus, tagad, domāju, iekšējā tirgū mūsu izglītotie gladiolu audzētāji to neprasīs. Saknītes, protams, jāsaīsina.

Rudenī attīrīt bumbuļsīpolus no segzvīņām nevajag nekādā gadījumā.

Uz sākumu

Kā pareizi uzglabāt stādāmo materiālu ziemā?

Ieteicamā glabāšanas temperatūra +4^o C. Tā varētu būt robežās no +2^o  līdz +6^o C, bet ne augstāka par +10^o C. Temperatūrai jābūt stabilai. Lielas temperatūras svārstības ir kaitīgākas par glabāšanu nepiemērotā temperatūrā. Tās provocē gladiolu miera perioda izbeigšanos.

Relatīvais gaisa mitrums telpā ieteicams ne augstāks par 70%.

Nebūtu ieteicams glabāt gladiolu stādāmo materiālu kopā ar augļiem un dārzeņiem. Ja telpa ir auksta, ziemā iespējama temperatūras pazemināšanās zem nulles, jānodrošina iespēja to apsildīt. Lielā telpā, enerģijas ekonomijas nolūkos, daļu, kurā glabājas gladiolas, var norobežot ar polietilēna plēves starpsienu. Tādā pašā veidā iespējams atdalīt stūrīti no apkurinātas telpas (piemēram, kopā ar logu), nodrošinot tajā regulējamu ventilāciju ar aukstu gaisu. Nelielus gladiolu daudzumus iespējams glabāt ledusskapī, tā apakšējā daļā. Apmēram mēnesi pirms stādīšanas gladiolas ienes siltumā, lai atmodinātu no ziemas miega.

Glabāšanas periodā, ja temperatūra augstāka par +10^o C, lielas problēmas var radīt gladiolu tripsis.

Uz sākumu

Ko darīt ar slimību bojātajiem bumbuļsīpoliem? Vai tos iespējams glābt?

Sēnīšu slimību bojāti bumbuļsīpoli praktiski nav glābjami. Pat izoperējot virspusējos bojājumus, vēlāk izrādās, ka slimība iekļuvusi dziļāk un sīpols vienalga aiziet bojā.

Bojā neaiziet bakteriālā kraupja bojātie bumbuļsīpoli. Kraupja bojājumi izpaužas kā iegrimuši, asi norobežoti brūni plankumi, parasti apaļi, virsma spīdīga, it kā nolakota. Ar naža smaili aizķerot bojāto vietu, tā labi atdalās no bumbuļsīpola, atstājot tīru bedrīti. Tiesa, šādi izoperēti bumbuļsīpoli zaudē preču kvalitāti, bet paša lietošanai pilnīgi noderīgi. Izoperētās vietas ieteicams dezinficēt. Stipri sagraizītus sīpolus vēlams apkaisīt ar saberztas koka ogles un sēra pulvera maisījumu. Lielākas operācijas labāk izdarīt pirms stādīšanas, rudenī stipri sagraizīti sīpoli glabāšanas laikā var sakalst.

Uz sākumu

Vai gladiolas var pavairot, sadalot bumbuļsīpolus?

Tāda pavairošanas metode pastāv, kaut gan nozīmīgākā ir un paliek pavairošana ar vairsīpoliņiem. Ieteicams pirms stādīšanas ekstra lieluma bumbuļsīpolus, kuriem vienlaicīgi attīstās divi galvenie asni, pārgriezt uz pusēm. Pavairojot gladiolas ar bumbuļsīpolu dalīšanu, jāzina, ka katru bumbuļsīpolu var sagriezt vertikāli tik daudzās daļās, cik bumbuļsīpolam ir snaudošo pumpuru. Vēlams, lai pie katras daļas būtu arī skaņu valnīša fragments, kaut gladiolas ir spējīgas izdzīt saknes arī citās bumbuļsīpola vietās. Griezuma vietas jāapkaisa ar ogles un sēra maisījumu. Jāatceras, ka šādi sagriezti bumbuļsīpoli vairāk pakļauti inficēšanās briesmām, ieteicams tos stādīt smilšu izolācijā. Rūpnieciskas nozīmes šim pavairošanas paņēmienam nav.

Uz sākumu

Kādi ir bīstamākie gladiolu kaitēkļi ? Kā no tiem izsargāties?

Lielu postu gladiolām var nodarīt gladiolu tripši. Tie ir sīki, ap 1,5 mm gari kaitēkļi ar bārkstveida spārniņiem, ar neapbruņotu aci grūti saskatāmi. Veģetācijas periodā barojas ar augu sulu, to izsūcot, bojā lapas un ziedus. Ļoti intensīvi vairojas, it sevišķi karstās un sausās vasarās. Masveidā savairojoties, spēj sabojāt gladiolu ziedus tā, ka tie kļūst kroplīgi, neatveras. Ir izvēlīgi, ne visas šķirnes bojā vienādi. Vēl bīstamāki tripši ir ziemā, bumbuļsīpolus uzglabājot. Ja glabātuvē ieviesušies tripši, tie virs 10^o C temperatūrā aktīvi vairojas, sūc bumbuļsīpolu sulu. Bumbuļsīpolu virsma kļūst plankumaina, klāta ar tumšiem tripšu ekskrementu punktiņiem, paņemot rokā, šķiet lipīgi. Bumbuļsīpoli tiek stipri novājināti, var pat aiziet bojā.

Vasarā tripšus apkaro, miglojot stādījumus ar insekticīdiem (sk. 9.jautājumu). Glabātuvē apkarošana daudz grūtāka. Nobremzēt tripšu aktivitātes var, noregulējot pareizo glabāšanas temperatūru. Insekticīdu izsmidzināšana glabātuvē vai kaitēkļus atbaidošu vielu izvietošana pie gladiolām (tādi ieteikumi sastopami literatūrā) nedod vajadzīgo efektu. Kaitēkļus var iznīcināt, pavasarī kodinot visus bumbuļsīpolus (obligāti visus!) ar sistēmas iedarbības insekticīdiem - rogoru, fastaku u.c.

Ļoti nepatīkami kaitēkļi ir sprakšķu kāpuri (svītrainā sprakšķa u.c.), ko parasti saucam par drātstārpiem. Vairojas nezāļainos laukos, attīstības periods no kāpura izšķilšanās līdz vabolei ilgst apmēram 4- 5 gadus. Ja gladiolas iestādām augsnē, kurā ir sprakšķu kāpuri, tie vispirms iegraužas gladiolu asnos, bojā lapas, vēlāk iegraužas jaunajos bumbuļsīpolos, bojātās vietas parasti inficējas ar kraupi. Vairsīpoliņu stādījumus pat daži drātstārpi uz m² var pilnīgi iznīcināt. Efektīvu apkarošanas līdzekļu nav. Dažādi izķeršanas paņēmieni - ierokot kā ēsmu kartupeļu un burkānu šķēlītes, sējot salātus un izraujot, kad kāpuri tajos iegrauzušies, nedod 100% efektu. Vienīgā izeja - nestādīt gladiolas atmatās un nezāļainu lauku tiešā tuvumā. Tikai kādus 5 gadus pēc atmatas uzplēšanas pēdējais kāpurs būs pārvērties vabolē un no turienes aizvācies, protams, ja visu šo laiku augsne tiks intensīvi apstrādāta. Tiek rakstīts, ka sprakšķu kāpuriem nepatīkot lauku mēslošana ar šķidro amonjaku, bet...

Gatavojot gladiolu stādīšanai vienu dobīti, iespējams visu augsni izlaist caur rokām un kaitēkļu vairākumu izķert.

Vēl gladiolas mēdz bojāt pūcīšu kāpuri (mīksti, resni, zaļgani vai brūni pelēki), tie bojā arī kartupeļus. Parasti apgrauž gladiolu lapas augsnes virskārtas līmenī, bīstami vairsīpoliņu stādījumos, tiem lapas krīt kā nopļautas. Ar kūdru mulčētos stādījumos tos var atrast kūdras kārtiņā. Vienkāršākais apkarošanas paņēmiens - izķert.

Mitrās un ēnainās vietās gladiolu lapas izgrauž kailgliemeži. Tiem nepatīk apkaisīšana ar pelniem, var nokaisīt augsni ar pulverī saberztu superfosfātu, tabakas putekļiem. Labāk tomēr gladiolas tik nepiemērotā vietā nestādīt.

Ar dažādām laputīm un tīklērcēm viegli tiksim galā. Daži insekticīdu miglojumi un lieta darīta.

Uz sākumu

Vai gladiolu stādījumus ieteicams mulčēt?

Noteikti. Mulča neļauj augsnei sablīvēties pēc lietus vai laistīšanas, saglabā stabilāku mitruma režīmu, traucē nezāļu attīstību, atvieglo ravēšanu. Par mulču parasti izmanto neitralizētu pakaišu kūdru. Lasīts, ka lieto arī sasmalcinātus salmus. Savā laikā gadījās redzēt kā darbojas pazīstamais Maskavas gladiolu audzētājs Kuzņecovs. Viņš katru gadu gladiolu dobes noklāj ar zirga mēsliem, rudenī tos iestrādā zemē, nākošajā gadā tur audzē dārzeņus, pēc gada atkal gladiolas. Zirgu mēsli darbojas gan kā mulča, gan tiek izmantoti mēslošanai. Stādījumu veselība bija ļoti laba, bez tam viņš grieztos ziedus ieguva no visiem vairsīpoliņiem.

Lietojot mulčai kūdru, jāņem vērā, ka tā absorbēs daļu no papildmēslojuma.

Uz sākumu

Vai gladiolu stādījumos nepieciešama augsnes irdināšana?

Ja gladiolām nav lietota mulča, irdināšana pēc katra lietus un laistīšanas noteikti dos pozitīvu efektu. Augsnes virskārtas irdināšana veicina mitruma saglabāšanu augsnē un gaisa pieplūdi, rada labākus apstākļus sakņu sistēmas attīstībai. Lielražotāji jau veic tehnoloģijas izmēģinājumus mehanizētai rindstarpu rušināšanai, mazākās platībās ar labiem rezultātiem var izmantot riteņkapli.

Uz sākumu

Vai gladiolu stādījumos var lietot herbicīdus?

Herbicīdu lietošanas nepieciešamību un tās iespējamās sekas katram gladiolu audzētājam jānovērtē pašam. Pēc vairāku gadu eksperimentiem mums šķita, ka beidzot esam atraduši optimālo herbicīdu lietošanas shēmu, bet pāris pēdējo gadu laikā esam sākuši to apšaubīt.

Gladiolu laukā esam lietojuši herbicīdu STOMP, miglojot uz mitras augsnes pēc gladiolu iestādīšanas. Tas iznīcina dīgstošas nezāļu sēklas, arī nezāles dīgļlapu stadijā. Ja augsne miglošanas laikā bijusi pietiekami mitra un vienmērīgi noklāta ar preparāta šķīdumu, apmēram mēnesi pēc miglošanas sēklu nezāles problēmas nesagādās. Var lietot arī citu sīpolpuķu un īrisu stādījumos.

Graudaugu sējumos pret divdīgļlapu nezālēm lietojamais MCPA visai veiksmīgi izmantots arī gladiolu laukos, tikai jāievēro dažas nianses- nemiglot karstā laikā un precīzi ievērot devas. Jābrīdina, ka dažas šķirnes ir jutīgākas un pēc šī preparāta lietošanas var veidot līkas un sagriezušās ziedvārpas.

Raundapu esam lietojuši gan iepriekšējā gadā, lai attīrītu lauku no daudzgadīgām nezālēm, gan pavasarī pēc gladiolu iestādīšanas, ja vārpata sadīgst pirms gladiolām. Pavasara miglojumus var veikt izlases veidā atsevišķos nezāļainos laukumos vai vairsīpoliņu sējumos, jo tie dīgst pietiekoši lēni un nezāles tos apsteidz.

Es rakstu, ka to var darīt, tomēr negribu apgalvot, ka tā jādara. Pēc vairāku gadu intensīvas herbicīdu lietošanas mums radās sajūta, ka gladiolu augšana tomēr tiek bremzēta, ziedēšana aizkavējas. Protams, lielās platībās pat vienu reizi nomiglojot ar STOMP var ļoti atvieglot sev darbu, tomēr es pēdējos divus gadus labāk izskrienu reizi nedēļā pa vagām ar riteņkapli.

Uz sākumu

Kā izvēlēties gladiolu šķirni?

Lai pareizi izvēlētos gladiolu šķirni audzēšanai, noteikti jāzina, kādam nolūkam jūs gribat gladiolas audzēt. Kolekcionāram noteicošie kritēriji būs: šķirnes oriģinalitāte, vai tā ir labāka par kolekcijā esošajām tādas pašas krāsas šķirnēm, vai šķirne patīk un atbilst kolekcionāra gaumei (superkruzuļoto ziedu cienītāji neizvēlēsies gladiolu ar gludām ziedlapām), bieži noteicošais ir šķirnes introdukcijas gads. Tādas īpašības kā šķirnes audzelība, veselība un pavairošanās spējas atvirzās otrā plānā, jo īsts kolekcionārs ir gatavs sēdēt blakus savām gladiolām un auklēties ar tām dienu un nakti.

Cilvēki, kas grib iestādīt kādu dobīti savām vajadzībām, bet nevar vai negrib veltīt pārāk lielu vērību tieši gladiolām, vadīsies pēc racionālākiem apsvērumiem un izvēlēsies vecākas, lētākas, mūsu apstākļos pārbaudītas šķirnes, kas labi aug un zied jebkuros audzēšanas apstākļos un neprasa sevišķu kopšanu.

Tiem, kuri meklē šķirni rūpnieciskai griezto ziedu vai stādāmā materiāla ražošanai, nāksies apkopot un pārdomāt plašāku informāciju par šķirnes īpašībām. Griezto ziedu ražošanai būtisku nozīmi iegūst šādas īpašības: šķirnes spēja dot labu griežamu ziedu pat no maza sīpoliņa, ziedu izturība pret nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem (lietus, rasa, karsta saule), ziedu un ziedvārpas izturība un transportabilitāte, griešanai piemērots ziedkāta garums ārpus lapām, publikas pieprasījumam atbilstoša zieda krāsa, forma un lielums.

Bumbuļsīpolu masveida ražošanai realizācijas nolūkos piemērotas būs šķirnes, kurām izaug lieli, skaisti sīpoli, kuras dod daudz lielus, labi dīgstošus vairsīpoliņus, ja no vairsīpoliņiem vienā sezonā iespējams izaudzēt realizācijai derīgus bumbuļsīpolus.

Protams, jāņem vērā arī šķirnes izplatība (vai nebūs pārprodukcija) un pieprasījums pēc tās, noteiktu krāsu un ziedu lielumu popularitāte plānotajā tirgū.

Uz sākumu

Vai gladiolas var ‘’saziedēties’’?

Šāda jautājuma uzdevēji parasti to papildina ar briesmu stāstu, ka viņiem augušas dažādu krāsu gladiolas, tās ‘’saziedējušās’’ un tagad dārzā palikušas tikai vienas vai dažu krāsu ziedi, reizēm pat apgalvo, ka radušās tādas, kādu viņiem nekad nav bijis.

Apbrīnojami ir tas, ka šādu māņticīgo vidū ir sastopami pat jauni un izglītoti cilvēki, ne tikai aizvēsturiskas tantītes ar dažu klašu izglītību, kam tas būtu piedodams.

Gladiolu ziedu savstarpēja apputeksnēšanās vai mērķtiecīga krustošana selekcijas darbā absolūti neiespaido attiecīgā auga bumbuļsīpolu un vairsīpoliņus. Visus turpmākos gadus tie saglabās šķirnes identitāti, t.i. ziedēs tieši tāpat kā pirms apputeksnēšanas bez jebkādām izmaiņām. Tikai tad, ja ievāksim apputeksnēšanas rezultātā iegūtās sēklas, iesēsim tās, izaudzēsim 2 - 3 gados līdz ziedēšanai, šie hibrīdie sējeņi var būtiski atšķirties no vecākiem. Domāt par sēklu pašizsēju mūsu apstākļos nav nopietni, savlaicīgi nenovāktās sēklas iet bojā pirmajās lielākajās salnās.

‘’Saziedēšanās’’ pasaku teicējiem parasti dārzā aug dažādu šķirņu maisījums, kam īpašnieks uzmet aci tikai garāmejot. Gadu gaitā daļa vārīgāko šķirņu pakāpeniski aiziet bojā no slimībām un bumbuļsīpolu novecošanas (vairsīpoliņus šādi ‘’audzētāji’’ nesēj), bet stādījumā sāk dominēt kāda maz dekoratīva šķirnīte, kas agrāk tāpēc nav pat ievērota, toties izcili aug un vairojas. Audzētājs beidzot pamana izmaiņas, brīnās un labprāt pieņem kaimiņu tantiņas ‘’izskaidrojumu’’.

Pastāv vēl viens pasakas variants. Tiek apgalvots, ka griežot ziedus ar vienu nazi, it kā pārnestās augu sulas iespaidā visas gladiolas mainījušas krāsu, bijušas, piemēram, sarkanas un dzeltenas, nākošos gados kļuvušas, teiksim, rozā. Arī šīs aplamības izcelsme līdzīga iepriekšējai. Nekāda ‘’asins pārliešana’’ nespēj izmainīt šķirnes ziedu krāsu. Tiesa, griežot ziedus, ja stādījumā ir vīrusslimas gladiolas, šos vīrusus varam pārnest uz veselajiem augiem. Gladiolām vīrusi neizraisa ziedu krāsas būtiskas izmaiņas, kā tas notiek tulpēm. Tie izsauc lapu mozaīku, dzeltenplankumainību, auga panīkumu, pastiprinātu ieņēmību pret sēnīšu slimībām un rezultātā - bojāeju. Objektivitātes dēļ jāatzīst, ka, lai gan ārkārtīgi reti, gladiolām var notikt spontāna zieda krāsas izmaiņa auga ģenētisku izmaiņu dēļ (pumpuru mutācija - ‘’sporti’’). Vairāk kā 25 gadu laikā, audzējot simtiem šķirņu, ar šo parādību man nācies sastapties 4 gadījumos. Nerakstītu par šo jautājumu tik plaši, ja daudzkārt skaidrojot lietas būtību nebūtu sastapies ar klusējošu attieksmi: ‘’Runā, runā, es tomēr labāk zinu!’

Uz sākumu