"Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu  un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā, kā tas sendienās solījis ar Savu svēto praviešu muti: mūs pestīt no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokām, kas mūs ienīst, parādīt žēlastību mūsu tēviem un pieminēt Savu svēto derību,  un dot mums stipro solījumu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam,  ka mēs no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bezbailīgi kalpotu. /Lūkas evaņģēlijs 1, 68 -75/

Kungs,

Ja man būtu jākārto rēķins ar Tevi,

Un jāmaksā ar paša dzīvi un darbiem,

Man nav no kā, un es esmu pagalam.

Bet Tu man esi devis un nemitējies dot ne brīdi

Un apsolījis man, ka Tu Kristus dēļ

Būsi man žēlīgs,

Tāpēc es varu priekā saukt, ka man ir visas lietas –

Un lepoties, ka esmu derīgs kalps Tavā priekšā.

Ja es neesmu labs, tad tomēr Kristus ir labs.

Ja es neesmu Dieva kalps,

Tad Kristus tomēr ir!

Ja mani vēl bieži nomāc rūpes un bailes,

Tad Viņš ir pilnīgi paļāvies uz Tevi

Un ir bez baiļu.

Tad nu es izspraucos pats no sevis

Un tveros Viņā kā putns savā ligzdā.

Es dziedu un slavēju, ka mītu Tevī,

Ka caur Tevi, Kungs Kristu, esmu darīts svēts.

Tev lai ir slava mūžīgi mūžos.