Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausīja.

 /120. psalms, 1. pants/

Kungs, ne savam prātam es paklausu,

Ne pats to izlemju – lūgt vai nelūgt –

Tā ir Tava pavēle,

Un tālab es atzīstu,

Ka man tai ir jāpakļaujas.

Ja es neesmu cienīgs,

Tad Tava griba un Tavs bauslis ir cienīgs,

Un man ir tam jāpaklausa,

Tavs evaņģēlija apsolījums arī ir cienīgs,

Uz ko es varu paļauties.

Tādēļ es lūdzu nevis sava cienīguma dēļ,

Arī ne Marijas vai Pētera cienīguma dēļ,

Bet gan vienīgi Jēzus Vārda cienīguma dēļ

Un Dieva vārdā,

Kas man ir pavēlējis lūgt,