Viņš nāks atkal un būs jaunas debesis un jauna zeme

Kas bija šis Jēzus, kas iejāja uz ēzelīša Jeruzalemē? Apkārt klīstošs sludinātājs, kam nekur šeit zemes virsū nebija māju. Jūdu reliģiskās elites vajāts mācītājs, kura mācība viņiem apdraudēja viņu priviliģēto stāvokli. Apsūdzēts, šaustīts, pēc tam piesists krustā un lielā pūļa (jūdu) apsmiets: “Viņš gribēja noplēst Templi un atkal to uzcelt trijās dienās; palīdzi pats sev, ja esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē”. Vai šodien daudz kas ir mainījies? Jūdu attieksme nav mainījusies – viņi ir aizlieguši Dieva Dēlu un turpina vajāt ikvienu, kas grib apliecināt, ka šis Jēzus ir Kristus. Jā, patiešām, kas tad īsti bija šis trauslais vīrs ar neparastajiem vārdiem par Dieva žēlastību uz lūpām? Viņš nāca pazemīgs kā kalps un necils no savas ārienes. Kristīgais pasaku meistars Andersens lieliski atspoguļoja Viņa tēlu “Pasakā par neglīto pīlēnu”. Taču Viņš ir tieši tā pati persona, par kuru šīsdienas teksts saka, ka Viņš nāks padebesī lielā spēkā un godībā, pasludinādams tiesas spriedumu šai pasaulē.

Vai tie lepnie un niknie smējēji tajā Dienā būs tik pat skeptiski pret Dieva Dēlu, kādi viņi bija toreiz un turpina būt arī patlaban? Nē, viņi nezinās, kur likties no bailēm un izmisuma – visa viņu lepnība un apsmiekls būs izzudis vienā mirklī. Savukārt tie, kas apzinājušies, ka viņu pašu spēciņš ir ļoti vājš un ticējuši, ka viņu vienīgā cerība ir Evaņģēlijā pasludinātajā grēku piedošanā, šajā neaizstāvētajā nācējā būs sagaidījuši savu Glābēju. Jo viņi ticēja, ka neglītais un vārgais pīlēns reiz pārvērtīsies par cildenu un varenu gulbi. Mēs ticam šai brīnumainajai apmaiņai (commercia beata), ka viss, kas bija Viņa, kļūs arī par mūsu. Tas nozīmē, ka arī mēs, kas ticam, mantosim līdz ar Viņu šo pārvērtību. Mūsu vārgā, necilā dzīve, kas neapturami virzās pretim nāvei, reiz iegūs jaunu, pilnīgu un apskaidrotu veidolu. Mēs tiksim savienoti ar šo spēkā un godībā nākošo Valdnieku; tie, kas noliektām galvām būsim apliecinājuši Dieva Dēlu no Viņa sludinātā vārda, tad varēsim pacelt savas galvas, jo viss būs piepildījies un mūsu pestīšana būs pienākusi.

Tu, kas nereti pats jūties kā šis nabaga neglītais pīlēns – citu atgrūsts, salauzts un vājš, stiprinies ar savu ticību un cel uz augšu savu galvu, jo mūsu Kungs reiz nāks spēkā un godībā. Viņš – mūsu pestīšana – jau nāk pie tevis jau tagad: ar vārdu par žēlastību un Sakramenta maizē un vīnā. Tie, kas šajā veidā ticībā to saņem šodien un ik reizi, jau tagad var pilnīgi reāli zināt, ka tajā Dienā un tajā reizē Viņš nāks kā Glābējs no nāves. Kristus reālā klātbūtne vārdā, maizē un vīnā, ir mūžības realitāte jau šajā iznīcīgajā laikā un telpā. Gaidāmā mūžība jau tagad nāk pie mums īpašā jeb sakramentālā jeb noslēpumainā veidā, jau tagad pārceldama mūs no iznīcīgā neiznīcīgajā.

Šis ir ļoti svarīgs teksts – tie ir pravietojuma vārdi, kuros pats Cilvēka Dēls izstāsta savas otrās nākšanas īsu scenāriju: pats šī scenārija autors un režisors inscenētājs mums grib atklāt, ko mēs visi reiz piedzīvosim, un tāpēc ieklausīsimies tajā ar īpašu uzmanību. Tātad 26. pantā ir norādīts: Debesu stiprumi sakustēsies. Tas nozīmē visa astronomiskā universa kārtības sabrukšanu – gravitācijas un orbītas, saules un to ieskaujošās planētu sistēmas sagrūs. Apdzisīs un gāzīsies lejup zvaigznes, planētas norausies no savām orbītām – tā būs vispārēja beigu kataklizma, kuras mērogu cilvēka prāts nespēj stādīties priekšā. Taču šis vispārējais fināls neiestāsies vienā acumirklī. Tam tiks dots noteikts pieteikums, noteikta prelūdija, ko cilvēki piedzīvos virs zemes, ko pavadīs nepārprotamas zīmes: milzīgas dabas katastrofas. Cilvēki – visas tautas virs zemes, nonāks izmisumā. Šī neziņa nebūs kā tāda vienkārša neskaidrība, kur dzīvot turpmāk, bet gan sirdi plosoša skaidrība, ka visa līdzšinējā pasaule – kā ēka ir sākusi nenovēršami drupt un tās sagāšanās nav vairs apturama.

Šausmas un izbailes ir arī mūsos, kad dzirdam par šādu gaidāmo nākotni. Bet vai saskatām Dieva žēlastību tajā? Viņš, kas visu ir plānojis, pavēsta to mums kā saviem bērniem vēl ilgu laiku pirms šiem notikumiem, lai tie mūs nepārsteigtu. Viņš ar savu vārdu cauri visiem Sv. Raktiem ir mācījis un apliecinājis: šī gaidāmā kataklizma nebūs totāla iznīcība vai anihilācija – visas radības ieraušana nebūtībā. Bet gan: transformācija, pārradīšana, kuras rezultātā ļaunums un nāves vara tiks iznīcināta un tiks radīta jauna pasaule, kurā pilnībā valdīs tikai Dievs. Pašreizējās fiziskās debesis un fiziskā zeme iezīmē mūsu eksistenci laikā un telpā – tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam un ciešam no grēka sekām. Un šajā pasaulē mums ir bēdas, bailes, smagums. Bet nebēdājiet – saka Jēzus – Es šo pasauli esmu uzvarējis. Šī eksistence taps pārvērsta un dievišķota: jaunajā vairs nebūs grēka seku izraisīto ciešanu – nebūs arī laika un telpas tādā izpratnē, kādu to pazīstam tagad. Tur – dievišķajā eksistencē – turienes debesis un zeme vairs nebūs nošķirtas. Dzirdi Dieva vārdu! Tu tiec uz to aicināts – uz šo dievišķo eksistenci, uz Dieva valstību kā Viņa bērns. Tev nav jāuztraucas, vai tu ar savu vārgo spēku spēsi atrauties no ļaunuma, kam kopā ar visu pasauli ir lemta bojā eja, un paglābties no gaidāmā sabrukuma. Tev ir dots Glābējs, Kristus Tevi no tā jau ir atrāvis. Tici Viņam, Viņa nopelnam (nāvei tavā labā), kurā Dievs tevi jau ir nošķīris no šīs pazūdošās pasaules; tu neesi no šīs pasaules (sal. Jņ 17, 14) – no šīs sabrūkošas ēkas tu esi izrauts ar to, ka tu esi saaudzis kopā ar Dieva vārdu Kristībā – ar tevi tika un tiek doti Dieva vārdi un tu tajos esi palicis, regulāri nākdams Kristus draudzē – Dievs pieņem Tevi Kristībā un uzņem savu bērnu draudzē. Tev ir miers gaidāmās nemierīgās nākotnes priekšā.

Vai šīs beigas ir tālu? Vai mūsu laika zīmes uz politisko notikumu skatuves jau nevēsta par šo beigu sākumu? Nāciju izmisums, tautu likteņi liek par to domāt. Ciešanas un posts valda Tuvo Austrumu reģionā. TV dokumentācijas atspoguļo cilvēkus Āfrikā, kas masveidā mirst no bada, slimībām, vardarbības. Šajās zemēs civilizācijas un progresa vietā iestājas mežonība un lejupslīde. Vai tas ir tikai tālās zemēs un kontinentos? Vai TV Panorāmas reportāžas par pamestiem un nomērdētiem bērniem nav arī mūsu nācijas – latviešu tautas izmisums? Vai maniakālas slepkavības (virtuālais kanibālisms) un seksuālās perversijas nav bagāto Rietumu nāciju izmisums? Jūs prasāt, kur ir Āfrikas tautu ciešanu sākums – civilizācijas atkāpšanās no šī kontinenta, kas vēl pirms dažiem desmitiem gadu tika uzskatīts par gaidāmā sociālekonomiskā progresa skatuvi? Nemeklējiet Āfrikā – civilizācija iet postā mūsu acu priekšā: pamatvērtību ārdīšanā mūsu pašu Rietumu sabiedrībā.

Mūsu Kungs ir gribējis, lai mums būtu 100% skaidrība par šo pravietojumu. Tādēļ Viņš pats 29-33. p. paskaidro iepriekš teikto. Tātad visas šīs beigu laika zīmes par Viņa otrās nākšanas un pastarās dienas tuvumu ir kā pavasara vēstneši. Tās vēsta par drūmā ziemas laika beigām un drīzu vasaras tuvumu. Kādas jūtas pārņem jūsu sirdis, kad pēc garas un grūtas ziemas jūs redzat skaidras pavasara pazīmes? Mēs tad esam laimīgi, jo zinām sagaidām vasaru. Tā vasara, par kuru šeit pavēsta Jēzus, nebeigsies, bet mēs tajā paliksim mūžīgi. Tā mūžīgā vasara nāk – tā ir tā valstība, par kuras nākšanu mēs lūdzam MTL.

Svarīgi ir arī pareizi saprast 32.p. un zināt, kas ir domāts ar “šo cilti”. Par to ir dzirdēti dažādi minējumi (visa cilvēce, kristieši, jūdi, apcietināti neticīgie). Apzīmējums “šī cilts” Bībelē allaž ir lietots, lai apzīmētu ļaundaru šķiru, lielo bezdievju pulku. Jēzus grib teikt – jūdu ļaunprātība un neticība tiks pārmantota un nodota tālāk no paaudzes uz paaudzi līdz pat laika beigām. Kas ir šīs Kristus noraidīšanas mantinieki mūsdienās? Te ir ne tikai jūdu reliģijas piekritēji vai ateisti, bet arī jūdu tipa “kristīgie” teologi, kas māca paļauties uz paša spēkiem.

33.p. … ir domāti visi Dieva vārdi, proti, Dieva vārda mācība. Jēzus ir tik tikko atklājis to scenāriju, kādā aizies bojā šī pasaule. Tu neesi no šīs pasaules, uzņemdams Dieva vārdus, tu piederi Kristum, Tu vairs nepiederi šai pasaulei. Zeme, pa kuru mēs staigājam, debesu jums pār šo zemi cilvēka uztverē ir paši noturīgākie pamati, kādus vien cilvēks var iedomāties. Jēzus šeit norāda: Viņa vārdi jeb mācība noturēsies, arī kad pazudīs šie paši visdrošākie šīs realitātes balsti. Cilvēki var noliegt šos vārdus vai sagrozīt to jēgu, ietulkojot tajos savu izpratni, vai pat savu melus. Šie vārdi ir mūžīgi un to jēga ir nemainīga. Tie, kas tā dara, paši atdala sevi no Kristus vārdiem un tādējādi izsauc savu postu gaidāmajā pasaules gala kataklizmā.