Lūgsim kopā ar Luteru    Mārtiņa Lutera lūgšanu izlase Apkopojis un sastādījis Frīders Šulcs Latviskojis Aigars Dāboliņš   Priekšvārds Jau Lutera dzīves laikā bija zināms par viņa lūgšanām – cik tās ir nozīmīgas un ka tajās izpaužas ticības spēks. Lutera skolnieks Faits Dītrihs [Veit Dietrich] par to jau tika rakstījis Melanhtonam: „Kāds gars, kāda ticība ir viņa lūgšanu vārdos! Viņš lūdz tādā atdevē, ar tādu cerību un ticību, it kā lūgtu kāds, kas runā ar savu miesīgu tēvu”. Tāpēc gluži dabiski, ka pēc Lutera nāves tika izdotas viņa lūgšanu grāmatas, kuru teksti bija pierakstīti no dažādiem Lutera rakstiem, pārsvarā no sprediķiem. 1579. gadā iznākušās un no turpat 500 paraugiem sastādītās Lutera lūgšanu grāmatas priekšvārdā Pēteris Troijers [Petrus Teuer] gluži pareizi raksta: „Kaut arī tagad ir izdotas daudzas citas visnotaļ derīgas lūgšanu grāmatas – un es nebūt negribētu apšaubīt to vērtību... tomēr ikvienam pieredzējušam un praktizējošam kristietim nākas atzīt, ka Lutera lūgšanas kustina sirdi un uztur to piemīlīgā siltumā vairāk kā jebkuras citas, bet arī vienlaicīgi no šīm lūgšanām iznāk tādas ugunīgas liesmas, ka daža laba sirds palecas un iedegas lielā priekā”. „Šīs lūgšanu izlases sastādītājiem nav nācis ne prātā publicēt kāda slavena vīra lūgšanas ar nolūku radīt lūgšanu shēmas ērtai vispārējai lietošanai” – tāda doma izskan kādas 1710. gadā izdotas Lutera lūgšanu grāmatas ievadvārdos. Publicēt šīs lūgšanas esot bijis svarīgi tādēļ, lai „Lutera lūgšanas kalpotu par labiem paraugiem tādiem, kuri vēl tikai uzsāk savu lūgšanu dzīvi un ir šajā lietā kā nenobrieduši bērni, kas nes Dieva priekšā savas vajadzības un vēlmes. Lūk, viņi varētu svētīgi lietot šīs lūgšanas, tās pārfrāzējot ar saviem vārdiem un tādējādi būt šī pieredzējušā ticības tēva – Mārtiņa Lutera uzticīgi mācekļi, kas vienlaicīgi mācītos no viņa, kādā vienkāršībā un sirds atvērtībā patiesam kristietim būs nākt Dieva priekšā. Šīs 1710. gadā izdotās Lutera lūgšanu grāmatas ievadvārdi beidzas ar novēlējumu, ka šī izdevuma nolūks ir, „lai ticīgais lasītājs varētu vienreiz brīvā pielūgsmē pats ar saviem vārdiem nākt Dieva priekšā, bez nekādām grāmatām un priekšrakstiem”. Lutera lūgšanu vārdi attīstīs lūgšanu prasmi arvien vairāk un vairāk, ja lasītājs turpinās tos lietot savās lūgšanās.   Protams, ikvienam, kas savās lūgšanās izmantos Lutera lūgšanu vārdus, nāksies izjust mūsdienu laikmeta krietno atšķirību no toreizējā. Un tomēr, mūsdienu lasītājs varētu daudz ko iegūt no tēlainās un sirsnīgās valodas, kādā ir lūdzis Luters. Jo tajā ir jaušams, ka ticība un mīlestība daudz labāk ir izrunājama vienkāršā sirds valodā, kādā mēdz runāt bērni. Iespējams, ka daudz kas tajā liksies arī svešāds. Īpaši tajās vietās, kur Luters lielā nopietnībā runā par grēku. Te saprast Luteru būs vieglāk tad, ja grēku neasociē ar amorālo, bet gan ar tām izpausmēm mūsu dabā, kas mūs šķir no Dieva, kas padara mūsu dzīvi disharmonisku, kas īpaši izpaužas sarežģītajās un bieži naidīgajās attiecībās arī ar citiem cilvēkiem. Ir vēl viena grūtība, ar ko varētu saskarties cilvēks, kas izmanto savās lūgšanās Lutera tekstus, Un proti – Luters vēršas pie Jēzus ar tādu pašsaprotamību, it kā viņš runātu ar kādu pašreiz dzīvojošu cilvēku, uz kuru pilnīgi droši var paļauties. Taču šī grūtība tūlīt pat pagaist, ja šo tekstu apguvējs apjēdz, ka šī lūgšana nevēršas pie kaut kāda pašizdomāta dieva, kurš, iespējams, pastāv vai arī varbūt nemaz nepastāv, bet gan, ka šī lūgšana ir adresēta Dievam, kas ir darījis sevi zināmu Jēzū un parādījis, kāds Viņš ir un kādas ir Viņa attiecības ar cilvēkiem. Ieguvuši šādu apskaidrību, kristieši savās lūgšanās vēršas nevis pie nepazīstamā, bet gan pie Kristū sastopamā, pazīstamā Dieva – kā tas tik skaidri atklājas šajos Lutera lūgtajos vārdos. Šādas lūgšanas būtībā ir atbildes uz Dieva labestību. To apstiprina Dieva atklāsme Svētajos Rakstos. Dievs grib, lai mēs viņu pazīstam kā žēlastību, kā priecīgu vēsti par grēku piedošanu un mūžīgo dzīvi – kā Jēzu Kristu.   Šajā izlasē ir ietvertas pavisam 67 Lutera lūgšanas. Tās dod arī iespēju pārdomāt attiecīgos Bībeles tekstus, kuri ir saistībā ar katru no lūgšanām un piedāvā savdabīgu ievirzi to izpratnē. Tā ar šo lūgšanu palīdzību mēs varam pārdomāt Bībelē paustos vārdus. Katru lūgšanu ievada īsi virsraksti. To uzdevums ir pievērst lasītāja uzmanību tām dzīvēs situācijām, kurās šīs lūgšanas ir īpaši svarīgas. Lūgšanu nolūks ir arī palīdzēt grūtās situācijās nokļuvušiem – lūdzot šo lūgšanu vārdus kopā ar Luteru ar izpratni un no sirds apcerot to saturu. Šie vārdi ir teikti ticības valodā, un kā tādi tie ir arī lietojami, lai šī valoda mūsos neapsīktu, bet atkal un atkal šajos lūgšanu vingrinājumos tiktu atjaunota.   Visi lūgšanu teksti ir ņemti no Lutera lūgšanu kopotiem rakstiem, ko ir sastādījis Frīders Šulcs [Frieder Schulz], F. Schulz: Die Gebete Luthers, Gütersloher Verlagshaus Gerd Mohn, 1976, Gütersloh, 424 lpp Lūgšana 1. Adventē .