Tiem, kas ticības vārdu ir saņēmuši un palikuši šajā vārdā ticīgi, ir ļoti nepieciešams, ka arī viņu dzīve nebūtu pretrunā ar to, kam viņi tic.

Dodies tālāk!P.Gerharda dzeja: Mana sirds gavilē no prieka
Sprediķis: Dieva mikrofons aizvien vēl ir ieslēgts

2004. gada 19. decembrī

KLB-KMD Tukums

Apustuļa Pāvila pirmā vēstule draudzei Korintā

  

4. nodaļa, 14-17. pants

     

14 To rakstu jums, nevis jūs apkaunodams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus. 15 Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū. 16 Tagad jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei! 17 Tādēļ es pie jums sūtīju Timoteju, kas ir mans mīļais un uzticīgais bērns Tā Kunga darbā, tas jums atgādinās manus Kristus dotos noteikumus, kā es visur mācu katrā draudzē.

 

 

Kāpēc Pāvils rakstīja tik asus vārdus? Nevis, lai apkaunotu, satriektu un iznīcinātu, bet lai brīdinātu – kā savus bērnus. Tā ir patiesa mīlestība un viņš bija patiess garīgais tēvs šajā draudzē. Viņš to bija dibinājis, ar viņa sludināšanu šie cilvēki Korintā uzsāka savu ceļu pie Kristus Jēzus. Varbūt nāks vēl citi, kas gādās un rūpēsies par viņiem, bet šī īpašā loma – būt par tēvu Evaņģēlijā, paliek tikai Pāvilam. Tēvs drīkst runāt ar saviem bērniem bardzībā un stingrībā, ja viņu uzvešanās ir nepareiza. Tās nav tikai viņa tiesības, bet pienākums – brīdināt viņus, saukt atpakaļ no maldīga ceļa. Bet pat ja Pāvils ir stingrs uz saviem garīgajiem bērniem, viņš aizvien viņus mīl un ir žēlsirdīgs savā bardzībā.

 

Bērniem vajadzētu līdzināties savam tēvam: dzīvot tādu ticības dzīvi, kādā dzīvo viņš. Kāda ir apustuļa Pāvila dzīve? Tā ir cīņa un pašaizliedzīga kalpošana evaņģēlija lietā.

Lasīt Filip 1, 21.27-30!

 21 Jo dzīvot man ir - Kristus un mirt - ieguvums. 27 Tikai dzīvojiet tā, kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi, lai, vai nu nākdams un jūs redzēdams, vai prom būdams, par jums dzirdētu, ka jūs stāvat vienā Garā, vienprātīgi kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību, nekādā lietā nebīdamies no pretinieku draudiem. 28 Tā ir viņu pazušanas, bet mūsu pestīšanas zīme, un tas ir no Dieva; 29 jo jums dota žēlastība ne vien uz Kristu ticēt, bet arī par Viņu ciest, 30 jums, kam tā pati cīņa, kādu jūs pie manis redzējāt un par kādu tagad dzirdat.

Tiem, kas ticības vārdu ir saņēmuši un palikuši šajā vārdā ticīgi, ir ļoti nepieciešams, ka arī viņu dzīve nebūtu pretrunā ar to, kam viņi tic.

Lasīt Gal 5, 13-26!

13 Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! 14 Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. - 15 Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat! 16 Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. 17 Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. 18 Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. 19 Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, 20 elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, 21 skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. 22 Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. 23 Pret tādām lietām nav bauslības. 24 Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. 25 Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. 26 Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.

 

Šī nav vienkārša pastaiga un bieži vien tam pietrūkst gribas un spēka. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa vāja. Dievs dod šo gribēšanu, dod šo enerģiju. Šī dāvāšana notiek caur Dieva vārda mācības uzņemšanu – tajā ir stiprinājums un iedrošinājums.

Lasīt Filip 2, 13; 4, 8-9.

13 Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.

8 Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! 9 Un, ko jūs esat mācījušies un saņēmuši un dzirdējuši un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums.

 

Šim nolūkam – lai sniegtu pamācību, kā dzīvot, sekojot Pāvila paraugam, apustulis ir atsūtījis Timoteju. Viņš ir jauns mācītājs – aicināts pasludināt un mācīt Dieva vārdu, tātad ar to pašu apustulisko autoritāti apveltīts, kāda bija Pāvilam. Timotejs bija tam sagatavots un arī apliecinājis savu uzticību evaņģēlija mācībai. Apustuliskā autoritāte Timotejam tātad ir nevis tāpēc, ka viņš ir bijis kopā ar pašu apustuli – dzīvojis līdzās, ēdis no vieniem traukiem vai pat valkājis viņa mēteli, bet tāpēc, ka Timotejs pārstāvēja apustuļa sludināto mācību.

Kopsavilkums par vēsti pirmajās četrās nodaļās: nevis filozofiski traktāti, bet vēsts par krustu ir Dieva spēks; mācītājs nav garīgs līderis, bet draudzes un Dieva kalps. Tikai klausot Dieva vārda mācībai, ir iespējams izvairīties no visiem tiem draudiem, kas var piemeklēt un ir piemeklējis korintiešu garīgo dzīvi.

 

Lasi ievadu!